1. Zobenbrāļu ordeņa valsts struktūra.
Bīskapa Alberta uzdevumā garīdznieks Teodorihs 1202. gadā nodibināja Zobenbrāļu ordeni, kas pastāvēja līdz 1237. gadam, kad pēc zobenbrāļu sakāves Saules kaujā tika pievienoti Livonijas ordenim. Zobenbrāļu, vēlāk Livonijas ordenis bija kolektīvs vasalis, kurš atradās lēņtiesiskā atkarībā no Rīgas arhibīskapa Tērbatas un Sāmsalas bīskapiem. Šī atkarība veidojās, saņemot zemes no dažādiem bīskapiem kā kolektīvu lēni jau Zobenbrāļu ordeņa laikā un tika attiecināta arī uz Livonijas ordeni kā tiesību un pienākumu mantinieku. Galvenais Ordeņa lēņa kungs bija Rīgas arhibīskaps, jo jau bīskaps Alberts, saņemdams Livoniju kā Vācijas ķeizara lēni, nodeva tālāk vienu trešdaļu zemju Ordenim.
Ordeņa ārējās pazīmes – uz balta mēteļa kreisās piedurknes sarkans krusts virs sarkana zobena.
Iestājoties Zobenbrāļu ordenī, kristīgajam brālim bija jādod četri solījumi: 1) paklausības solījums (izpildīt priekšnieka pavēles bez ierunām),
2) solījums atteikties no mantas par labu Ordenim,
3) solījums dzīvot celibātā (neprecēties un vispār neuzturēt sakarus ar sievietēm),
4) solījums cīnīties ar neticīgiem visu mūžu.
…
