Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Recenzija par izrādi "Ivonna, Burgundijas princese"', 1.
  • Eseja 'Recenzija par izrādi "Ivonna, Burgundijas princese"', 2.
  • Eseja 'Recenzija par izrādi "Ivonna, Burgundijas princese"', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Dailes Teātra repertuārā vēl joprojām ir Maskavas režisora Romāna Kozaka iestudēta traģikomēdija 2 cēlienos Ivonna, Burgundijas princese, pirmizrāde notikusi 2007. gada 4.oktobrī. Tās autors ir poļu dramaturgs Vitolds Gombrovičs (1904—1969), viņš ir poļu avangarda klasiķis, neskatoties uz savu dižciltīgo dzimtu, savos darbos ir izsmējis un atmaskojis augstākās aprindas un to veidotos stereotipus. Viņš mīlējis savu zemi un vēsturi, ar cieņu izturējies pret spilgtām individualitātēm. Sākoties karam, izceļo no Polijas un vairs tur neatgriežas. Trimdā gūst pasaules slavu, mirst Francijā. Jāpiebilst, ka Latvijā šī luga vēl nekad nebija iestudēta. Salīdzinot ar lugas tekstu, kas krievu valodā ir atrodams interneta portālā www.teatrobraz.ru un kura publikācija ir žurnālā "Современная драматургия", 1996/1, jāteic, ka varoņu teksta tulkojums ir ļoti precīzs, izmaiņas ir ļoti nelielas un nebūtiskas. Luga netiek pārspīlēti pārveidota, interpretēta un uzvesta saskaņā ar autora tekstu un piezīmēm.
Lugas laiktelpa ir nenoteikta brīžiem rodas sapņa iespaids. Tā vienlaikus ir mūsdienīga, par ko liecina kostīmi un dekorācijas, bet reizē tā ir ireālistiska un noslēpumaina, jo runa ir par kādu pasakainu karalisti Burgundiju, kurā valda karalis un karaliene, ir īsta galma dzīve. Pats autors piezīmēs savai lugai teicis, ka jāsaprot tās groteska, šo izrādi nevar spēlēt nopietni, un režisors ir ņēmis vērā šo norādījumu, jo izrādes laikā bija vairākas smalkās ironijas epizodes.
Ivonna (Rēzija Kalniņa) nav dižciltīga, bet viņas uzvedība, staltums padara viņu par dīvainu princesi, kura bezmērķīgi un klusi klīst pa pasauli. Šī sieviete kaitina apkārtējos, līdz ar to šāds indivīds nedrīkst eksistēt, tas ir jāiznīcina. Cilvēka uzdevums ir dzīvot uz šīs pasaules, bet visas sabiedrībā pieņemtās normas ir nieks. Līdz ar to pastāv indivīda un sabiedrības cīņas jautājums, cilvēkam jāspēj atbrīvoties no citu viedokļu uzspiešanas, pretējā gadījumā viņam jākļūst par pelēkās masas daļu.
Izrāde sākas ar augstāku valsts personu parādīšanos uz skatuves, kuri stāv uz sarkana paklāja un ar viltus smaidiem pozē fotokamerām. …

Atlants