Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.09.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Starptautiskās publiskās tiesības', 1.
  • Konspekts 'Starptautiskās publiskās tiesības', 2.
  • Konspekts 'Starptautiskās publiskās tiesības', 3.
  • Konspekts 'Starptautiskās publiskās tiesības', 4.
Darba fragmentsAizvērt

1. Starpt. ties. sistēma.
ST sistēma - savstarpēji saistītu ST nozaru kopums, kurām ir savi principi un kuras sīkāk sadalās ties. institūtos un apakšnozarēs, kuras savukārt veido visas spēkā esošās ST normas. Tiesību sistēmas ietvaros visas tiesību nozares iedalās publiskajās un privāttiesībās. Abas tiesību grupas ir cieši saistītas. Starpt.ties. dalās starpt. privātajos un starpt. publiskajos tiesībās. Starpt. privāttiesības reglamentē civiltiesiska rakstura tiesiskās attiecības starp valstīm, starp fiziskam un juridiskām personām. Publiskas tiesības ir tiesību disciplīna, kas reglamentē civiltiesiska rakstura attiecības ar ārvalstu līdzdalību. Ja līgumu slēdz valsts pārstāvji vai valsts pievienojas kādai konvencijai, tā ir starpt. publisko tiesību saistība. Starptautiskās tiesības ir līgumu, paražu tiesību un principu normu kopums un sistēma, kas regulē starpvalstu attiecības plašā nozīmē starptautiskā miera nodrošināšanai un vispusīgas sadarbības attīstības interesēs. ST mērķis ir miers + sadarbība. Starptautiskās sistēmas elementi ir: 1) starptautiskās sistēmas subjekti: valstis, valstiskie veidojumi, starpt.org., nācijas un tautas, etniskās grupas, tautas, kas cīnās par savu nacionālo neatkarību, karojošās puses, atsevišķos gadījumos – fiziskas personas (kad iet runa par ārvalstnieka statusu); 2) attiecības starp šiem subjektiem: politiskās, ekonomiskās, tirdzniecības, militārās, kultūras, humanitārās u.c. Šīs attiecības neaptver, kurās iesaistītas nevalstiskās organizācijas, fiziskās personas – tās regulē starptautiskās privātās tiesības; 3) uzvedības noteikumi, kas regulē attiecības starp subjektiem starptautiskajā sistēmā. Pēc juridiskās nozīmes visus starptautiskos noteikumus var iedalīt: a) juridiski neobligātajos uzvedības noteikumos, kas nerada juridisko atbildību. Tās ir starptautiskās morāles normas, paražas, reliģiskās normas, ja tās nav paceltas valsts politiskajā līmenī; b) juridiski obligātie uzvedības noteikumi – tās ir tikai un vienīgi tiesību normas, un tās rada juridiskās sekas un atbildību. …

Atlants