Jūrnieks kļūst par komponistu.
1856.gadā Pēterburgas Jūras korpusā Uzņēma jaunu audzēkni – divpadsmitgadīgu zēnu no Tihvinas. Vecāki bija nolēmuši, ka zēnam jāiet tēvoča un vecākā brāļa pēdās – tie abi bija jūrnieki. Kadetu dzīve nebija no vieglajām. Lūk, ko zēns rakstīja vecākiem otrajā mācību gadā:
’’ Es stāvēju uz bezanmasta vantīm, kad tās sāka savilkt. Bet trīši bija veci un pārtrūka. Vantis sadrebinājās, un es kūleniski vēlos lejup… Reizes trīs apgriezos, es atsitos ar sāniem pret grotbasi…un iegāzos ūdenī. Es nogrimu dziļi, zābaki piesmēlās ar ūdeni, un likās, ka pie kājām piesietas svaru bumbas, tāpēc varēju pacelties uz augšu tikai tik daudz, ka līdz ūdens virsmai palika vēl kāda aršina,( sena mērvienība ( 71 cm) ) dziļāk negrimu, bet augstāk tikt arī nevarēju. Pa to laiku bija pienācis kuteris, un mani ar āķiem izvilka no ūdens… Nokrist no Marsa, tas taču ir augstāk nekā no septītā stāva…’’…
