Ikdienā sabiedrībā tik ļoti ir pierasts dzirdēt runājam par dažādām sadzīviskām grūtībām- bērns neklausa, nemācās, maize palikusi dārgāka, inflācija...
Bet cik dzirdam žēlojamies patiesi nelaimē, izmisumā nonākušas ģimenes, kurās piedzimis bērniņš ar attīstības traucējumiem?
Atklāti runājot, neesmu dzirdējusi neko! Varētu pat rasties priekšstats, ka sabiedrībā šādu ģimeņu ir ļoti maz. Bet tā nav.
Ikviena bērna ienākšana ģimenē izraisa saviļņojumu kā ūdenī iesviests akmens. Jaunatnācēja iešūpoto viļņu gredzeni skar ikvienu. ( 2., 23.lpp) Tēlaini pateikts! Bet cik daudz zinām kāda ir šo ģimeņu ikdiena?
Domāju, ka tieši ģimene ir vienīgā piemērotā vide bērniņa sekmīgai attīstībai.
Jāasina prāts un jāatver sirds, lai izprastu, iemīlētu un ciešajā saimes lokā pieņemtu tās locekli ar īpašajām vajadzībām. (2., 23.lpp)
Pazīstu ģimeni, kura arī audzina, mīl un lolo savus bērnus, tostarp jo īpaši dēliņu ar dzirdes traucējumiem. Māmiņa mīlestībā, enerģijā un dzīves sparā dalās ar līdzīgā dzīves izaicinājumā nonākušām ģimenēm, viņu atvasītēm.
Kā tas notiek?
Labi izprotot šo bērnu un viņu ģimenes locekļu sapņus un cerības, viņa organizē vasaras nometnes.
…
