Juridiskā tiesībspēja
Pilnā nosaukumā – Starptautiskās starpvalstu organizācijas – suverēnu valstu organizācijas, kas izveidotas uz starptaut.līguma pamata. Savstarpējais pamats vienmēr ir statūti, mērķi. Ir arī Starpt.nevalstiskās organizācijas – apvieno sab.organizācijas, privātus uzņēmumus un personas (piem., starpt.amnestija, starpt.sieviešu org., L-jā – cilvēktiesību ievērošanas org.). 1986.-Vīnes konv., paredz, kavalstis var slēgt starpt.līgumus starp valstīm un starpt.organizācijām. Pirms 2.pas.kara nebija starpt.ties., bet bija Nāciju tiesības. Starpt.org.aktīvi sāka veidoties pēc 2.pas.kara. Veidojās uz starpvalstu līgumu pamata. Uz to attiecas Vīnes konvencija, tā ir pamata visām organizāc., jo līgumā atrunām organizācijas tiesības un pienākumus. Starpt.org.juridiskais statuss: katrā starpt.org.dibin.līgumā rakstīts, vai org-jai piemīt starpt.tiesīb-un rīcībspēja (ANO 104.pants: ANO katras valsts teritorijā ir tiesībspēja). Līdzīga norma ir Eiropas kopienas līgumā, bet ne ES līgumā, jo ES nepieder jurid.tiesībspēja. Tiklīdz org-ja iegūst jurid tiesībspēju, tā var slēgt līgumus u.c.darboties kā starpt.ties.subjekts. ES nevar slēgt līgumus, tos slēdz Eiropas kopiena.…
