Rakstnieks dzimis Mangaļu Rīnūžos ostas straadnieka ģimenē. Mācījies Daugavgrīvas draudzes skolā un- 1917.-1918.g.- Barnaulas skolotāju seminārā (Pirmā pasaules kara laikā ģimene evakuējās uz Altaja novadu). Lācis tur sācis strādāt par ciema padomes sekretāru. Pēc atgriešanās Latvijā bijis zvejnieks, dokers, kuģa kurinātājs, bobliotekārs. Paralēli rakstījis, saistījies ar komunistisko kustību. 1940.-1941.g. kļuvis par jaunizveidotās padomju valdes locekli, Tautas komisāru padomes priekšēdētāju. Otrā pasaules kara laikā kopa ar citiem padomju varas aktīvistiem devies uz Maskavu. Pēc kara bijis PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs (līdz 1959.g.). V.Lāča politiskā darbība un tās loma traģisku pavērsienu posmos ir vēsturnieku izpētes uzdevums.
Raksturīgākais viņa darbos: spraigs sižeta risinājums, stipri raksturi (Oksars romānā “Zvejnieka dēls”), prasmīgs stāstījums. Darbu mākslinieciskais līmenis ļoti atšķirīgs. Pēckara posmā tapušajos darbos palaikam deklaratīvi paudis komunistisko ideoloģiju, slavinājis padomju iekārtu, shematiski veidojis pozitīvos un negatīvos tēlus (romāns “Uz jauno krastu”). …
