Tikumība un tās veidošanās cilvēka dzīvē
Izcilais domātājs un filozofs Aristotelis tikumībai piedēvē divējādas īpašības: „Tikumība tātad ir divējāda: viena ir dianoētiska (jeb prāta tikumība), otra – ētiska (jeb rakstura tikumība)”. Par prāta tikumību Aristotelis mums norāda, ka prāta tikumi mums rodas un attīstās mācoties. Tikumi cilvēka dzīvē neizstrādājas ātri, bet gan prasa laiku un rodas no iegūto zināšanu pielietošanu dzīvē, gūstot pieredzi. Savukārt rakstura tikumi veidojas no paradumiem, jo neviens no rakstura tikumiem mūsos neiedzimst no dabas. „Nekas no tā, kas notiek saskaņā ar dabu, nevar vingrināšanas un pieradināšanas rezultātā mainīt savu dabu”, bet raksturs var mainīties. Šim apgalvojumam Aristotelis arī sniedz mums vairākus piemērus, par kuru patiesumu vai īstumu mums nevar būt šaubas. Piemēram: „akmens, kas no dabas krīt uz leju, nesāks kustēties uz augšu” vai arī „uguns kustība nekad nebūs vērsta uz leju” No tā mēs secinām, ka tikumi nerodas no dabas, bet tie arī nerodas pret dabu, jo daba mums ir devusi spējas iegūt šos tikumus un pilnveidot tos veicot vingrinājumus. Kā pirmo Aristotelis min potenciālās spējas, ko mēs iegūstam no dabas un kuras mēs vēlāk realizējam darbībā.…
