Vārdu globāls sabiedrībā lietojam visdažādākajos kontekstos, un nav vairs tādas tēmas, par kuru runājot, nevarētu iestarpināt šo vārdu. Šis process dod iespēju valstīm, korporācijām, uzņēmumiem un organizācijām dibināt savstarpēji izdevīgus kontaktus, kas nodrošinātu sadarbību ne vien atsevišķu valstu starpā, bet aptvertu lielāko daļu pasaules valstu, veidojot savstarpējas atkarības ķēdi. Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Praksē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm. Arī intensīvāka informācijas un zināšanu, kā arī tehnoloģijas un inovāciju izplatīšanās pasaulē raksturo globalizācijas procesu. Viens no vairākiem globalizācijas mērķiem ir vienkāršošana - tā ļauj veikt dažādas citas, it kā globalizācijas procesiem pakārtotas darbības, neiesaistot tajās ne valstu institūcijas, ne sabiedrību, ja vien globalizācijas procesi tiešā veidā neskar tās intereses. Globalizācijas procesi ir cieši saistīti ar zinātnes un tehnoloģisko attīstību. Globalizācijas jēdzienam ir daudz skaidrojumu, tā nozīmē daudz lietas. No vienas puses, tā ir pasaules rūpniecības ražošanas tehnoloģiju un visu komunikāciju veidu izplatība – tirdzniecībā, kapitālā, ražošanā un informācijā.…
