XX GS .PSIHOLOĢIJAS ZINĀTNES GALVENIE VIRZIENI
XX gs.10. – 20.gados pasaules psiholoģijā iestājas krīze.
Krīzes pamatā:
1) atšķirīgie valdošie filozofiskie uzskati,
2) atšķirīgais dabaszinātņu attīstības līmenis(fizioloģija, medicīna u.c.),
3) atšķirīgi sociālie apstākļi un prasības psiholoģijas zinātnei.
Atšķirīgi ir uzskati par psiholoģijas priekšmetu:
ASV zinātnieki uzskata, ka psiholoģijai jāpēta tikai cilvēka vai dzīvnieka uzvedība.
Vācijā – jāpēta tikai apziņa, bet bez saiknes ar ārējo pasauli, t.i., neņemot vērā cilvēka uzvedību.
Krievijas zinātnieki-mēģina apvienot psiholoģijas priekšmetā apziņu un uzvedību.
Austrijā-bezapziņa.
Mūsdienu psiholoģijā nav vienota viedokļa par tās priekšmetu, bet pastāv 4
pamatvirzieni:
1. virziens radies ASV un saucas “biheiviorisms”- par psiholoģijas pētīšanas
priekšmetu atzīst uzvedību;
2. virziens radies Vācijā un saucas “geštaltpsiholoģija”- par pētīšanas priekšmetu
atzīst apziņu;
3. virziens radies Austrijā un saucas “psihoanalīze vai freidisms”-priekšmets
bezapziņa;
4. virziens radies Krievijā un nosacīti saucas “darbības pieeja”-pētīšanas priekšmets apziņas un uzvedības saikne.…
