1.Motīvs- dzīvība un nāve. Nāve nav paredzama, tā atnāk klusējot un neviens nevar zināt, kad tā „iekliegsies”. Tas arī attēlots dzejolī kā „nāves un dzīvības zieds”. Dzejolis aicina izbaudīt to laiku, kad esi dzīvs, jo „mūžības mirklis ir īss”.
2.Liriskā es pārdzīvojumi- dzīve nav mūžīga. Piedzimstot cilvēks ir tīrs un balts, vēl nesamaitāts- „puķe, kas vērusies, trīs savā baltumā”. Liriskais es aicina lūkoties uz savu dzīvi kā uz brīnumu- „roku uz sirds sev liec, raugoties brīnumā”. Viņš apzinās, ka tā ir vien mirklis īss un ka vajag izjust šķīstību un it kā apstādināt mirkli- „mūžības mirklis īss apstājies laicībā”. Kamēr „zieds šūpojas klusumā”, tikmēr dzīve turpinās…
