ID456839

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
II	Nāciju Sadraudzība	3
III	Vēlēšanu sistēmas Nāciju sadraudzības valstīs	4
1.	Mažoritārā vēlēšanu sistēma	4
1.1.	Mandāts pirmajam	5
2.	Proporcionālās pārstāvniecības sistēma	5
2.1.	Jauktu locekļu proporcionālā sistēma	7
IV	Kanāda	7
1.	Valsts iekārta	7
2.	Kanādas vēsture	9
3.	Kanādas vēlēšanu sistēma	10
4.	Kanādas 2006.gada 39.vēlēšanu rezultāti	12
V	Jaunzēlande	13
1.	Jaunzēlandes vēsture	13
2.	Valsts iekārta	14
3.	Jaunzēlandes vēlēšanu sistēma	15
VI	Kanādas un Jaunzēlandes vēlēšanu sistēmu priekšrocības un trūkumi	19
	Izmantotās literatūras saraksts	19

Darba fragmentsAizvērt

II. Nāciju sadraudzība
Nāciju Sadraudzība, (angliski Commonwealth of Nations vai British Commonwealth) ir brīvprātīga 53 neatkarīgu un suverēnu valstu apvienība. Lielākā daļa no dalībvalstīm ir bijušas Britu impērijas sastāvā.
Elizabete II Sadraudzības 16 valstīs joprojām ir oficiālā valsts galva; šīs tituls gan ir formāls un nenozīmē reālu politisku kontroli pār šīm valstīm.
Sadraudzība pirmkārt ir organizācija kurā valstis ar atšķirīgu ekonomikas attīstības līmeni var kopīgi, un uz vienādiem noteikumiem, sadarboties. Organizācijas galvenie mērķi ir veicināt ekonomisko sadarbību starp valstīm, kā arī veicināt demokrātiju, cilvēktiesības, un labu valsts pārvaldi.
Sadraudzība nav politiska savienība, un Lielbritānijai tajā nav speciālu privilēģiju, vai tiesību ietekmēt citu dalībvalstu politiku. Lai arī sešpadsmit dalībvalstis formāli atzīst Lielbritānijas monarhu, Elizabeti II par savas valsts galvu, lielākā daļai dalībvalstu ir savi valsts vadītāji.
III. Vēlēšanu sistēmas Nāciju sadraudzības valstīs
1. Mažoritārā vēlēšanu sistēma
Mažoritāro sistēmu atbalstītāji piemin tādas priekšrocības, kā vienkāršība, stabilitāte, vēlētāju kopienu pārstāvniecība. Mažoritārās sistēmas ir relatīvi viegli saprast, to rezultāti ir tendēti uz spēcīgām un stabilām valdībām, un katrai vietējo vēlētāju vienībai ir viens pārstāvis. Mažoritārās sistēmas atšķiras no pārsvara ar to, ka katram pārstāvim ir apgabala vēlētāju absolūtā vairākuma atbalsts.
Mažoritārajā sistēmā kandidāts var tikt ievēlēts bez absolūta vairākuma. Īstenībā vajadzīgais balsu procents var būt diezgan zems - atkarīgi no kopīgā kandidātu skaita un viņu balss procentiem. Lai kandidāts ar mazāk nekā 50% balsu neiegūtu mandātu, mažoritārās sistēmas noteikumi nosaka, ka uzvarējošam kandidātam ir nepieciešams ‘absolūtais vairākums’, t.i., 50% + 1 balss. Bet tāds noteikums pats par sevi ir nepietiekams, jo pastāv iespēja, ka arī vairāk par diviem kandidātiem neviens neiegūst vajadzīgos procentus. Tāpēc valstīs ar mažoritāro sistēmu pastāv viens no diviem risinājumiem – vēlēšanu otrā kārta vai alternatīvais balsojums.…

Autora komentārsAtvērt

Nāciju sadraudzības valstis. Kanāda un Jaunzēlande