Jau no seniem laikiem, sākot ar antīko literatūru, līdz pat mūsdienu postmodernismam, tiek rakstīts par jūtām un emocijām, kā arī – prātu un neprātu. Tiek rakstīts par to, kas ir aktuāli, jo cilvēks vienmēr ir piedevis un sāpinājis, mīlējis un cietis, ticējis un melojis, tikai to, kuras no šīm īpašībām ir izteiktākas, katram nosaka prāts. Šie divi nesaraujami saistītie, bet tomēr dažādi centrētie „jēdzieni” prāts un jūtas vienmēr ir konfliktējuši cilvēku savstarpējās attiecībās - tātad arī literatūrā.
Rūdolfs Blaumanis ir uzrakstījis, manuprāt, apbrīnojami mūsdienīgu noveli „Purva bridējs”, kurā atklājas spilgta prāta un jūtu spēle. Mātes spiediens un pašas apziņa precēties ar Akmentiņu, kurš bija bagāts saimnieks, nevis zirgu puisis Edgars ar noslieci uz alkoholu, bet tomēr tuvāks sirdij. Kristīne ļāva uzvarēt jūtām, izvēloties Edgaru – konfliktā zaudē prāts (Akmentiņš).…
