Kukaiņu lidošana ir ļoti sarežģīts process. Tajā vēl joprojām ir daudz noslēpumu, kuri zinātniekiem vēl ir jāatklāj. Piemēram, saskaņā ar mūsdienu aerodinamikas likumiem, maijvabolei vispār nav jālido. Bet, par spīti visam, maijvabole lido. Un kā lido! Te vabole sēž uz zemes, te pēkšņi atraujas no zemes, kādā brīdī izplešot spārnus, un vertikāli paceļas augšā. Lūk, vabole lēni riņķo virs zieda un pēkšņi strauji aizlido tālumā.
Kāds spēks atrauj vaboli no zemes? Vibrācija? Gaisa plūsmas? Jā, bet spārna laukums ir pārāk mazs attiecībā pret kukaiņa ķermeņa masu. Lai lidotu, maijvabolei ar vidējo masu 0,9 g ir jābūt cēlājspeka koeficientam no 2 līdz 3. Bet faktiski šim kukainim cēlājspēka koeficients ir mazāks par 1. Kas tas ir - izņēmums no likumiem vai kļūda aprēkinos?
Ir zināms, ka vislabāko lidmašīnu spārnu cēlājspēka koeficients ir no 1 līdz 1,5. Tātad, vaboles spārns nodrošina salīdzinoši lielāku cēlājspēku. …
