Dante ir lielākais viduslaiku beigu posma dzejnieks un jaunā kultūras laikmeta – renesanses iezvanītājs Eiropas literatūrā. Viņš savu izcilāko darbu nosaucis vienkārši par komēdiju, bet 16.gs. vidū sajūsminātie lasītāji sāka lietot epitetu ,,dievišķā”, un tā uz visiem laikiem - ,,Dievišķā komēdija”. Tas ir darbs, uz kā ir balstīta Dantes pasaules slava. ,,Dievišķā komēdija” bija sarakstīta vienkāršā, tautai saprotamā valodā (itāļu, nevis latīņu), tas arī sekmēja poēmas straujo popularitāti tautā.
Viss darbs iedalīts 3 lielās daļās, kas atbilstoši katoļu baznīcas mācībai attēlo 3 viņpasaules daļas: Elle, Šķīstītava un Paradīze. Katru no šīm daļām veido 33 dziedājumi un prologs darba sākumā, kopā – 100 dziedājumi, katra daļa beidzas ar vienu un to pašu vārdu - ,,zvaigznes”.
Palasot šo darbu, tas man likās sarežģīts un pilns ar dažādiem simboliem. Katru no daļām varētu raksturot ar savām krāsām. …
