Politiskās partijas ir patstāvīgas organizācijas, kas cenšas iegūt lēmēju varu politiskajā sistēmā, parasti vēlēšanu ceļā. Politiskajām partijām ir dažādi veidi, tomēr to galvenās funkcijas ir līdzīgas: tās nodrošina saskares kanālu valdošajiem un sabiedrību, partijas ir relatīvi vienots organisms, kas izstrādā priekšlikumus, kas vērsti izvirzīto mērķu sasniegšanai, tās virza valdību un organizē administrāciju, tās darbojas kā socializācijas un elites komplektēšanas aģenti, tās darbojas arīdzan kā emocionālas “atsauksmes grupas” saviem sekotājiem. Politiskās partijas pastāv tikpat ilgi, cik politiskā sistēma kopumā (jau Senajā Grieķijā, piemēram, bija atrodamas līdzīgas politiskās organizācijas, ko mēs mūsdienās sauktu par partijām, tomēr lielākoties valda uzskats, ka partijas [mūsdienu izpratnē] sāka veidoties 19. gs. otrajā pusē uz politisko klubu bāzes).
Politiskās partijas ir veidojušās uz četru šķirtņu bāzes:
reģionālā šķirtne- daļa politisko spēku atbalsta centralizāciju, daļa apgabalu autonomiju;
reliģiskā šķirtne- atdala sekulārās valsts piekritējus no garīgās valdības piekritējiem;…
