Latvija advokatūras profesionālais monopols tika būtiski samazināts ar vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem. Juridisko pakalpojumu saņēmējs var izvēlēties pakalpojumu no krietni plašāka piedāvājumu loka, tomēr būtiski paaugstinājies profesionālās atbildības un pakalpojuma kvalitātes risks, jo pār „jebkuru personu”, kas nav licencēta, ne reģistrēta, nav iespējams nodrošināt pienācīgu uzraudzību un kontroli. Atjaunojoties valstiskajai neatkarībai, atklātībai tika nodoti materiāli par padomju tiesu iestāžu skatītajām disidentu lietam. Vērtējot tiesas spriešanu autoritārā iekārta, iezīmējas vairākas svarīgas dimensijas: tiesneša personiskās morālās izvēles konflikts ar normatīvās sistēmas prasībām, netaisnīga likuma leģitimitāte un tiesneša atbildība par lēmumiem, kas formāli atbilst attiecīgajā laikā spēkā esošajām normām. bet ir acīmredzamā pretruna ar sabiedrības vispāratzītiem tiesiskuma pamatprincipiem. Tiesu varas profesiju loma un atbildīgums jāvērtē kontekstā ar tiesu iestāžu uzdevumiem. LR Satversmē ir noteikts taisnīgas tiesas princips. Šis princips prasa, lai tiesas pieņemtu motivētus nolēmumus, kuri pamatoti ar likumu, izriet no lietā vērtētajiem pierādījumiem un kuros apstākļu vērtējums atbilst loģikas likumsakarībām. Izšķirot procesa dalībnieku strīdu vai izsverot pārkāpējam piemērojamo sodu, tiesai jāņem vērā taisnīguma apsvērumi. Tiesu varas profesijas vieno vairākas pazīmes, kuras varētu apkopojoši dēvēt par profesionālās darbības pamatprincipiem. …
Pēdējos gados Latvijā iezīmējas aizvien pieaugoša sabiedrības interese par tiesas funkcijām, jurista profesijas lomu un pienākumiem. Sabiedrības interese pārorientējas no atsevišķu problēmu regulējuma uz vispārnozīmīgiem jautājumiem, tostarp juristu ētikas standartiem un profesijas kopīgiem pienākumiem pret sabiedrību. Šobrīd Latvijā jurista individuālais atbildīgums un profesijas kopējais atbildīgums tiek vērtēts atšķirīgi, individuālajam atbildīgumam un profesijas atbildīgumam nav vienota standarta, kā tas aprakstīts sadaļā „Tiesu varas profesija”.