Viss sākas ar mīlestību - pret sevi, pret Dievu. Tikai mīlot sevi, mēs varam mīlēt citus. Mums nevajag kaunēties par savām jūtām, slēpt tās. Ojārs Vācietis savā dzejā ir paudis jūtas ne tikai pretējā dzimuma pārstāvim, bet pret visu – pret dzīvi, laiku, mājām, pasauli. Viņš ir dzejnieks, kurš pats ir mīlestība, pats ir dzīve. Es neesmu lasījusi kāda cita autora dzeju, kurā mīlestība caurvij katru otro dzejoli. Ja mēs vārdu „mīlestība” saprotam kā jūtas pret pretējo dzimumu un neko vairāk, tad būs grūti ieraudzīt O.Vācieša mīlestības motīvu. Manuprāt, man tas ir izdevies.…
