-
Audzināšanas process sākumskolā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Audzināšanas procesa struktūra un dinamika | 5 |
2. | Sākumskolas vecuma bērnu psihiskās attīstības raksturojums | 10 |
2.1. | Psihiskās attīstības stadiālais raksturojums Ļ. Vigotska atziņās | 16 |
2.2. | Zigmunda Freida teorijas psiho seksuālās attīstības stadijas | 18 |
2.3. | Erika Eriksona personības attīstības psiho sociālā teorija | 20 |
2.4. | Žana Piažē kognitīvās attīstības teorija | 20 |
3. | Bērna attīstības faktori | 21 |
4. | Sākumskolas vecuma bērnu attīstības faktoru izpēte | 25 |
4.1. | Pētījumā bāze un metodoloģija | 25 |
4.2. | Pētījuma rezultāti un analīze | 28 |
Secinājumi | 32 | |
Literatūras saraksts | 33 |
SECINĀJUMI
1. Bērna psihiskās attīstības temps atsevišķos laika posmos ir atšķirīgs. Piemēram, Ļ.Vigotskis parāda, ka katrā bērna attīstības stadijā straujāk attīstās kāda dominējoša psihes funkcija;
2. Atbilstoši Z.Freida teorijai bērnam jau kopš dzimšanas jāliek lietā radošais libido, apmierinot seksuālo dziņu, tas ir psihes attīstības pamats;
3. Pēc E.Eriksona uzskatiem, katrā attīstības stadijā var parādīties divi pretēji jaunveidojumi - pozitīvais vai negatīvais, pozitīvais - sekmē attīstību, negatīvais – traucē attīstību;
4. Ž.Piaže kognitīvas attīstības teorija attīstību iedala noteiktās stadijās pēc bērna vecuma, piemēram, 7-11 gadīgam bērnam piemīt kognitīvā darbība, kad domāšana ir loģiska, bet iespējama tikai par konkrētiem, reāliem objektiem, situācijām un notikumiem.
5. Pētot skolēnu psiholoģiskos attīstības raksturojumus, tika secināts, cik lielā mērā sākumskolas vecuma bērna audzināšana ietekmē turpmāko cilvēka personības attīstību. Kā pozitīvās, tā arī negatīvās ietekmes piemēri tika ņemti pārstāvji no dažādām skolēnu grupām.
6. Veicot anketēšanu, tika secināts, ka dominējošā loma bērna audzināšanā un personības attīstībā pieder videi, pirmkārt, ģimenei, jo bērna audzināšanas īpatnības nāk tieši no ģimenes, veidojas tur un ietekmē tālāko bērna audzināšanas procesu, kuras tika pierādītas pētījuma rezultātā. 7 skolēni no 18 par autoritāti atzīst vecākus, 5 skolotāju, 6 kino varoņus. Tātad kino ir svarīgāks par skolotājiem un tas tikai nedaudz atpaliek no vecākiem.
7. Tika secināts, ka skolēni augsti vērtē savus vecākus, uzskatot , ka viņi ir līdzīgi kādam no vecākiem; ka viņi ir ieguvuši muzikālās, kustību, mākslinieciskās dotības; un viņi labprāt apmeklē skolu; puse no skolēniem uzskata, ka audzināšanas apstākļi mājās ir labvēlīgi, bet puse uzskata, ka nelabvēlīgi; kaut gan daudzums uzskata, ka aktīvākā audzināšanā piedalās vecāki nekā skola un paaudzināšana.
Līdz ar to studiju darba mērķis ir sasniegts, jo uzdevumi izpildīti. Audzināšanas process gan ģimenē, gan skolā un ārpus tās ietekmē sākumskolas vecuma bērnu attīstību.
…
Bērns kļūst par pieaugušu cilvēku, pārdzīvojot sarežģītus un arī nevienmērīgus attīstības posmus. Attīstība notiek iekšējo un ārējo, vadāmo un arī nevadāmo faktoru ietekmē. Skolotājam jāzina šie faktori, lai varētu efektīvi ietekmēt skolēnu attīstību. Ar cilvēka attīstību saprotam iedzimto un dzīves laikā iegūto īpašību izmaiņas procesu. Noris cilvēka fiziskā attīstība (izmaiņas, augums, svars, ķermeņa uzbūve, asinsspiediens, plaušu tilpums utt.) Ar cilvēka psihisko attīstību saprotam izmaiņas raksturā, uzmanībā un atmiņā, domāšanā, vārdu krājumā, valodas attīstībā utt. Bērna attīstību raksturo viņa galvenais darbības veids (rotaļa, mācības, darbs) un arī darbības raksturs (mērķtiecība, plānveidība, apzināta darbība) dažādos vecuma posmos. Bērnam pieaugot, izmainās viņa vajadzības, motīvi, uzvedība, statuss un loma sabiedrībā. Bērna attīstības un daudzveidīgo kontaktu procesā pilnveidojas arī viņa personība. Bērna attīstības faktori ir iedzimtība, vide un audzināšana. Iedzimtība ir noteiktu ģenētiski ieprogrammētu īpašību un īpatnību pārmantošana no vecākiem. Iedzimst arī dotības kādā darbības veidā. Dotības ir priekšnosacījums sekmīgai darbībai atsevišķās darbības nozarēs. Bērna vispārējo spēju diapazons ir diezgan plašs. Un tomēr, bez atbilstošiem dzīves apstākļiem un audzināšanas, dotības var arī neattīstīties. Ar vidi mēs saprotam visu apkārtējo dzīves īstenību, sociālo vidi, kurā darbojas cilvēks, kurā noris viņa personības veidošanās process. Radikāla sociālo apstākļu maiņa ietekmē arī cilvēka nostāju. Bērns nav pasīvs vides produkts, bet atrodas savstarpējā mijiedarbībā ar to. Viens no svarīgākajiem faktoriem bērna attīstībā ir audzināšana. Tā vienmēr ir mērķtiecīga. Audzināšanai jābūt noteicošai lomai labvēlīgu apstākļu pastiprināšanā un negatīvās ietekmes novēršanā vai vismaz vājināšanā. Audzināšanas mērķa problēma pedagoģijas teorijā un audzināšanas praksē risināta gadu simteņiem ilgi. Neviens negrib, ka viņu audzina. Tāpēc ir jāaudzina nemanot. Bet tā jau ir māksla. Audzināšana ir mērķtiecīgs divpusēji aktīvs process. Pedagogs ir šī procesa vadītājs (pedagoģiskais subjekts), bet audzēknis ir pedagoģiskais objekts. Turpretī audzēkņa vērtējumā viņš pats ir sevis veidošanas subjekts, bet audzinātājs-objekts, kas uz viņu iedarbojas. Šī likumsakarīgā pretruna padara audzināšanas procesu visai sarežģītu un prasa no audzinātāja vispusīgu audzēkņa pazīšanu un spēju iejusties viņa domās un pārdzīvojumos dotajā situācijā. Jo lielāka pedagoģisko situāciju daudzveidība, jo vairāk atklājas audzēkņa subjektīvā pozīcija un jo lielākas iespējas audzinātājam ir to koriģēt. Cilvēka personība ir dinamiska sistēma, tā nemitīgi attīstās. Tās veiksmīgums atkarīgs no sociālās vides ietekmes, audzināšanās, iedzimtības un, galvenokārt, no paša cilvēka. Viņam jāuzņemas atbildība par sevi. Skolas uzdevums ir sekmēt skolēna personības veidošanos un attīstību. Uzskatu, ka šī tēma bija, ir un būs ļoti aktuāla jebkurā civilizētā sabiedrībā, jo neviena civilizētā sabiedrība nespēs pastāvēt bez labi audzinātiem, izglītotiem cilvēkiem. Tādēļ studijas darba tēma ir izvēlēta sekojoša: „Sākumskolas process audzināšanā”. Pētījuma objekts: audzināšanas process sākumskolā Pētījuma priekšmets: sākumskolas vecuma bērnu attīstību ietekmējošie faktori Mērķis: noskaidrot sākumskolas vecuma bērnu attīstību ietekmējošos faktorus Uzdevumi: izpētīt speciālo pedagoģisko un psiholoģisko literatūru; izvērtēt 4.klases skolēnu psiholoģiskās attīstības raksturojumu, veicot novērojumus un izpētot skolēnu personīgās lietas un skolēnu personības kartes, sadarbojoties ar klases audzinātāju; veikt skolēnu anketēšanu ...........................vidusskolas 4.klasē; analizēt un apkopot iegūtos pētījuma rezultātus.
Pielikuma nav.