Strādnieces konstrukcija 1958. gada pirmā pusgada žurnālos "Padomju Latvijas Sieviete"

Referāta tēma „Strādnieces konstrukcija 1958.gada pirmā pusgada žurnālos „Padomju Latvijas Sieviete”” izvēlēts tādēļ, ka salīdzinot ar šodienas situāciju, kad sievietēm piedāvāti neskaitāmi žurnāli tieši viņām un vēl vairāk – dažādām vecuma grupām – , padomju laikā bija tikai viens sievietēm domāts žurnāls.
Bija interesanti izpētīt lasītājām piedāvāto tēmu atšķirības, kā arī šī referāta galvenā objekta sievietes-strādnieces konstrukcijas, kas bija visai dažādas.
Referāta mērķis – izpētīt strādnieces konstrukciju 1958.gada pirmā pusgada žurnālā „Padomju Latvijas Sieviete”.
Rakstot referātu un pētot materiālus pamanīju interesantu sakritību: par senākiem vēstures faktiem viegli atrast informāciju, ir daudz dažādu aspektu par to, bet – ja nav personīgas pieredzes, piemēram, neesi dzīvojis tajā laikā, grūti izšķirt materiāla zemtekstus. Un laika gaitā uzklausot dažādas versijas par faktiem, viegli veidojas savs subjektīvais „patiesās” vēstures redzējums, kas ļoti iespējams ir kļūdains. Turpretī, salīdzinot ar mūsdienām, trūkst tieši šīs laika distances, fakta un notikuma noilgums, kas ļauj par to spriest it kā „no malas”.
Referātā apskatītas sievietes-strādnieces konstrukcijas: darbu mīlošā, kvalificēta, atsaucīgā, apzinīgā, daudz strādājošā, strādniece – aktīviste, vadītāja un patriote.
„1958.gada janvārī padomju cilvēki rosīgi strādā katrs savā darba vietā, bet visi kopā viņi sākuši realizēt šīgada tautas saimniecības attīstības plānu, kā noteica devītā sesija. Tātad mēs strādājam pēc 1957.gada decembra sesijas lēmumiem.”1
Viss šajā laikā notika pēc plāna. 1957.gadā2 uzsāka radikālu rūpniecības decentralizāciju, likvidējot nozaru ministrijas un izveidojot administratīvi ekonomiskus rajonus – Tautas saimniecības padomes (TSP), kas lielākajās republikās kontrolēja apgabalus, mazākās – visas republikas teritoriju. Līdz TSP nodibināšanai republikas pakļautībā bija 22% rūpniecības uzņēmumu, bet pēc – 54%, kas deva 73% visas rūpniecības produkcijas. Ar šādas padomes izveidošanu tika vecināta plāna izpilde uzņēmumos.
„Šogad mēs saņemsim 9,4 milj. metru vilnas audumu, 43,9 milj. metru zīda audumu, 28 milj. pāru ādas apavu vairāk nekā pērn. Gaļas un piena produktu daudzums veikalos palielināsies par 14%, bet cukura būs vairāk par veseliem 18 procentiem. [..] Mazāk ir nodokļi, tātad lielāka reālā darba alga. Un tas lieti noder, jo šogad taču preču daudzums veikalos būs par 45 miljardiem rubļu lielāks nekā pērn! [..] 61 miljonu kvadrātmetru dzīvojamās platības saņems mūsu zemes ļaudis, - tas nozīmē, ka ik dienas 20 000 cilvēku varēs apsveikt ar sālsmaizi jaunā dzīvoklī. [..] Technikumus un augstskolas absolvēs 837 700 jauno speciālistu.”3
„Tā, lūk, jau kopš augusta beigām [1957.gada] Rīgā sāka darboties pirmā pašapkalpošanās kafejnīca. Tagad to jau ir vairākas. Tajās kalpotāju štats ir mazāks, taču paēst tur var krietni ātrāk nekā dažā kafejnīcā ar lielu baru darbinieku.”…