Stāsta noskaņa ir nedaudz smeldzīga. Dzīve nepieredzējušo Simonu nesaudzē, viņa uzkrāj pieredzi, taču daudzos gadījumos meitenes rīcība un arī spriedumi ir ļoti bērnišķīgi. Autores iecere, manuprāt, ir likt jauniešiem saprast, ka jāmīl tuvākie cilvēki, kas par tevi rūpējas, ka jāprot atšķirt īstus draugus no neīstiem, ja dzīve var mainīties negaidīti. Jāaizdomājas ar i par to, cik daudz mums ir dots, jāatšķir īstas vērtības no neīstām, lai spētu pilnvērtīgi un ar pašcieņu dzīvot.
Stāstam nav atrisinājuma, jo Simonas dzīve šķiet ripo no kalna leja pretī bezizejai, bet viņa to neapzinās.
…
