Dienvideiropas reģions ir nedaudz vājāk attīstītas nekā pārējās Rietumeiropas valstis. Šo atpalicību var izskaidrot ar doto valstu vēsturisko attīstību. Ilgu laiku šīs valstis nepieņēma kapitālismu, kurš progresīvi attīstījās citās valstīs. Grieķija savu uzplaukumu bija piedzīvojusi senā pagātnē, arī Spānija un Portugāle savā laikā bija ievērojamas jūras lielvalstis un tām piederēja vairākas kolonijas. Atšķirībā no pārējās Rietumeiropas, dotās valstis attīstījās ekstensīvi, tieši šeit praksē tika realizēts naudas merkantilisms, kas noteica, ka nācijas bagātība slēpjas nevis saražoto preču konkurētspējā, bet naudā.
Spānija. Spānija ir 4.1ielākā valsts Eiropā, tā atrodas Pireneju pussalā. No Āfrikas Spāniju Šķir Gibraltāra šaurums. Tā ir arī viena no kalnainākajām valstīm, šeit atrodas Kantabrijas kalni, Kordiljēri, Pireneji un Andalūzijas kalni. 60-jos gados aizsākās tūrisma bums. Tā rezultātā ievērojami pieauga ražošanas apjoms un Spānija periodā no 1959.gada līdz 1974.gadam pieredzēja strauju ekonomisko izaugsmi. Laikā no 1974.-1982.gadam Spānijas ekonomikai bija raksturīgs stagnācija un augsta inflācija; ražošanas apjomu samazināšanās, ko ietekmēja naftas krīze un zemā Spānijas preču konkurētspēja pasaules tirgū; tika subsidēti nerentablie uzņēmumi; tika uzturēts mākslīgs algu līmenis.…
