-
Linkopības rentabilitāte un dinamikas rādītāji Latvijā
Referāts21 Statistika, Lauksaimniecība, mežsaimniecība, Ekonomika
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | LINU AUDZĒŠANA UN IZMANTOŠANA | 4 |
| 1.1. | Agrotehnika | 4 |
| 1.2. | Novākšana | 7 |
| 1.3. | Lielākais linu pārstrādes uzņēmums Latvijā | 8 |
| 2. | LINKOPĪBAS RAŽOŠANAS RĀDĪTĀJI LATVIJĀ 2000. - 2004. GADOS | 10 |
| 2.1. | Linu sējumu platības | 10 |
| 2.2. | Linu sējumu struktūra – saimniecību skaits un reģioni | 12 |
| 2.3. | Linu kopražas | 13 |
| 2.4. | Linu produkcijas ražība | 14 |
| 3. | IEŅĒMUMI LINKOPĪBĀ | 16 |
| 4. | LINU AUDZĒŠANAS IZMAKSAS | 19 |
| 5. | PEĻŅA VAI ZAUDĒJUMI LINKOPĪBĀ | 22 |
| Secinājumi | 23 | |
| Izmantotā literatūra | 25 |
LINU AUDZĒŠANA UN IZMANTOŠANA
Lai varētu gūt labu un maksimālu ražu ir nepieciešams katru kultūraugu pareizi audzēt. Tāpēc nepieciešams ievērot un izpildīt pilnīgi visus agrotehniskos pasākumus, šie pasākumi katrai audzējamai kultūrai ir atšķirīgi. Tāpēc apskatīsim kā vislabāk un pareizāk ir audzēt linus. Tomēr nav jēgas kaut ko audzēt, ja iepriekš nav padomāts par saražotās produkcijas noietu. Lielākais linu pārstrādes uzņēmums Latvijā ir “Larelini”, kas atrodas Jelgavā. Šis uzņēmums ražo linu audumus, galdautus, dvieļus un daudzus citus saimniecībā nepieciešamos izstrādājumus. Linu auduma lielākā priekšrocība ir tā izturība.
1.1. Agrotehnika
Vietas izvēle. Linu audzēšanai ir svarīgi izraudzīties piemērotus priekšaugus un to pareizu maiņu augsekā. Latvijā linus visbiežāk sēj pēc daudzgadīgiem tīrumu zālājiem. Piemērotākais no tiem ir āboliņš un timotiņa mistrs, kas izmantots ne ilgāk par 2 gadiem. Daudzgadīgie zālaugi salīdzinājumā ar citiem laukaugiem augsnē atstāj vairāk organisko vielu, kas nodrošina augsnes struktūras veidošanos. Nākamajos gados, organiskajām vielām pakāpeniski sadaloties, uzlabojas arī augsnes auglība. Tā kā liniem organisko mēslojumu nedod, tam ir liela nozīme. Svarīgi arī, lai tīruma zālaugi kā linu priekšaugs bagātīga fosfora un kālija mēslojuma rezultātā dotu augstas ražas.
…
Darbā ir apskatīts un analizēts laika posms no 2000. līdz 2004. gadam, tātad pirms un pēc Latvijas iestāšanās ES. Kā jau daudzi lauksaimnieki bija paredzējuši, lauksaimniecības sektorā tagad ir notikušas kardinālas izmaiņas, un linkopībā arī. Pirmajā nodaļā. ir apskatīts kā linus audzē un lielākie pārstrādes uzņēmumi Latvijā. Otrajā nodaļā. Ir uzrādīti, apskatīti un analizēti noteiktā secībā linkopības dinamikas galvenie rādītāji un tie ir sējumu platība, kopraža, ražība un sējumu struktūra reģionos. Trešā nodaļā. Ir aprēķināti ienākumi uz vienu linu sējumu hektāru. Tā kā linkopības nozare bez valsts atbalsta nevar iztikt, tad ienākumu lielāko daļu veido valsts piešķirtās subsīdijas. Ceturtā nodaļā. Ir uzskaitītas un aprēķinātas visas mainīgās izmaksas, kurai ir nepieciešamas viena linu hektāra izaudzēšanai, izmaksu aprēķināšanai tika izmantoti LLKC izdevumi „Bruto segums”. Piektā nodaļā. Ir aprēķinātā vidējā peļņa no viena hektāra linu sējumu. Darba nobeigumā ir no darba izrietošie secinājumi un izmantotās literatūras saraksts.
