Barošanās:
Gliemeži galvenokārt ēd augus;
tie ēd arī aļģes un trūdošu matēriju un ieņem ļoti nozīmīgu vietu barošanās ķēdē.
Tiem ir tūkstošiem sīku zobiņu, kas ir izvietoti uz lentveida mēles, ko sauc par rīvīti (radula).
Tā darbojas kā rīve un sasmalcina barību. Cepaea ģints vīngliemeži parasti ēd atmirušu un nobiru veģetāciju.
Praktiskās daļas apraksts:
Tiek izvēlēta vieta, kur veikt vērot gliemežus;
Tiek atsprausts laukums 1x1 m (1m2);
Tiek skaitīti gliemeži un noteiktas sugas;
Rezultāti tiek pierakstīti!
Novērotās gliemežu sugas
Raibais vīngliemezis-
Novērtējot skaita masveidību, biomasu un arī kaitniecību dārzos un mežos – pirmā vieta pieder raibajam vīngliemezim
Parka jeb īstais vīngliemezis
Vīngliemeži Latvijā ievesti 15. un 16. gadsimtā, tos varētu nosaukt par kristiešu mūku un bruņinieku pavadoņiem. Sākumā tie audzēti klosteru dārzos, lietoti kā ārstniecības līdzeklis un Lieldienu gavēņa ēdiens, bet tad pakāpeniski pārgājuši dzīvot savvaļā.
…
