Vērtējums:
Publicēts: 23.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Monetārā politika', 1.
  • Prezentācija 'Monetārā politika', 2.
  • Prezentācija 'Monetārā politika', 3.
  • Prezentācija 'Monetārā politika', 4.
  • Prezentācija 'Monetārā politika', 5.
  • Prezentācija 'Monetārā politika', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Monetārā politika ir pasākumu kopums, kuru mērķis ir ietekmēt naudas piedāvājumu un nodrošināt līdzsvaru naudas tirgū. Monetārā politika var būt aktivizējoša vai ierobežojoša. Aktivizējošas monetārās politikas rezultātā palielinās pieprasījums, jo samazinās procentu likmes, paaugstinās naudas piedāvājums vai ir atviegloti kredītnoteikumi, savukārt ierobežojošas monetārās politikas rezultātā pieprasījums samazinās, jo pieaug procentu likmes, pazeminās naudas piedāvājums vai ir stingrāki kredītnoteikumi.
LB galvenais uzdevums ir veicināt labvēlīgus makroekonomiskos apstākļus tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai (bieži ar to saprot zemas inflācijas nodrošināšanu). Monetārās politikas ietvaros nauda ir kontroles līdzeklis, ko lieto, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti. Valsts monetāro politiku realizē valsts Centrālā banka (Latvijā tā ir Latvijas Banka).
ECB svarīgākais instruments naudas piedāvājuma un līdz ar to arī ekonomiskās aktivitātes un inflācijas līmeņa ietekmēšanai ir procentu likme. Ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana, ir galvenais LB monetārais instruments. Kā viens no monetārās politikas instrumentiem tiek minētas operācijas ar vērtspapīriem naudas tirgū. Kā nākamais monetārais instruments tiek minēts refinansēšanas jeb diskonta politika. Sākoties valsts parādzīmju izlaidei LB piedāvāja arī lombarda kredītus pret valsts parādzīmju ķīlu. Rezervju prasības nozīmē to, ka kredītiestādēm noteikta daļa (patlaban 8%) no piesaistītajiem ne banku noguldījumiem jāglabā LB.
Monetārā politika Latvijā. Latvijā monetāro politiku īsteno Latvijas Banka (LB). Tās galvenais mērķis ir, īstenojot monetāro politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā un saglabātu cenu stabilitāti valstī.
LB nav ne tuvu nav attīstīto Eiropas Centrālo Banku (ECB) augstumos, jo tās darbībā ir saskatāmi lieli trūkumi. Latvijas valdība un LB ir radījusi tādus apstākļus, ka ārzemju investori nevis attīsta, bet grauj valsts iekšējo izaugsmi, jo tie neiegulda līdzekļus Latvijas ražošanas attīstībā, bet veido kopuzņēmumus, kuru kontrolpakete un peļņa nepieder Latvijai.
Latvijā augstas inflācijas apstākļos LB darbība vērsta uz cenu stabilitātes nodrošināšanu valstī un inflācijas samazināšanu. Tā kā augstas inflācijas. apstākļos naudas bāzes kopsakarības ir vieglāk kontrolējamas nekā pārējie naudas rādītāji. Tādēļ šī izvēle par naudas bāzi kā starpmērķi bija pamatota.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants