Vērtējums:
Publicēts: 08.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 1.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 2.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 3.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 4.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 5.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 6.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 7.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 8.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 9.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 10.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 11.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 12.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 13.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 14.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 15.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 16.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 17.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 18.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 19.
  • Prezentācija 'Dzilnveidīgie', 20.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Apraksts (dzilnveidīgie)   
  Melnā dzilna   
  Zaļā dzilna   
  Pelēkā dzilna   
  Tītiņš   
  Mazais dzenis   
  Vidējais dzenis   
  Baltmugurdzenis   
  Dižraibais dzenis   
Darba fragmentsAizvērt

Par viņiem...
Sīki un vidēja lieluma putni, kas apdzīvo kokus.
Tiem raksturīga liela galva, spēcīgs knābis un spēcīga aste.
Īsajām kājām divi pirksti vērsti uz priekšu, divi atpakaļ.
Barojas galvenokārt ar kukaiņiem un to kāpuriem. (Tos iegūst izkaļot ar knābi caurumu pa kuru izvelk kukaini vai tā kāpuru.)
Latvijā no pasaules 390 dzilnveidīgajiem sastopamas 9 sugas.

Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas 4 sugas.
Lielākā ir melnā dzilna (Dryocopus martius). Šis trokšņainais putns, kas dzīvo vecākos jauktos vai skujukoku mežos. Ligzdas parasti izkaļ vecās priedēs.
LSG 2. kategorijā ierakstītā zaļā dzilna (Picus viridis) galvenokārt ligzdo dažādos mežos.
Biežāk sastopamais no dzeņiem – dižraibais dzenis (Dendrocopus major) barojas ar kukaiņiem un skuju koku sēklām, kuras izknābj no čiekuriem.

Autora komentārsAtvērt
Atlants