Krievijas un Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) attiecību dinamika ir veidojusies kā ļoti komplicēta. Pēc Aukstā kara beigām Amerikas Savienotās Valstis, ES un Padomju Savienības mantiniece Krievija ir uzsākusi jauna veida attiecības. Kaut gan, protams, jāsaka, ka Krievijas demokrātijas veids, iekšpolitika un ārpolitika gan enerģētikas, gan kodolprogrammas jautājumos Irākā ir pretrunās ar rietumu nostāju, ES un Krievijas attiecības ir ļoti nozīmīgas divpusējas attiecības katrai no šīm pusēm.
Krievijas ārpolitika tiek balstīta uz ģeopolitiskiem un militāriem jautājumiem nevis ekonomiku, turpretī ES, kas bieži vien tiek raksturota kā ekonomikas gigants, bet nav spējusi attīstīties politikas sfērā. Krievijas politika balstās uz novecojušiem konceptiem par ietekmes sfērām un noteiktām izdevīguma formām, taču ES politiķi un birokrāti balstās postmodernisma idejās, kā pārvaldīt valsti, kā, piemēram, savstarpējās intereses un dalīta suverenitāte. ES joprojām uzskata, ka ciešāka sadarbība ar Krieviju var būt iespējama tikai tad, kas Krievija kļūs demokrātiskāka, liberālāka – īsāk sakot, līdzīgāka pašai ES. …
