Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.09.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
2016. - 2020. g.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 1.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 2.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 3.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 4.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 5.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 6.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 7.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 8.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 9.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 10.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 11.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 12.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 13.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 14.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 15.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 16.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 17.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 18.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 19.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 20.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 21.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 22.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 23.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 24.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 25.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 26.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 27.
  • Prakses atskaite 'Zviedrijas un Latvijas makroekonomisko rādītāju salīdzinājums', 28.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Makroekonomika un makroekonomiskie rādītāji    4
1.1.  Makroekonomika    4
1.2.  Izmantotie makroekonomiskie rādītāji praksē    4
2.  Makroekonomisko rādītāju analīze un salīdzinājums starp Latviju un Zviedriju    6
2.1.  Inflācija    6
2.2.  Iekšzemes kopprodukts (IKP)    7
2.3.  Bezdarbs    9
2.4  Valsts budžeta deficīts    10
2.5.  Valsts parāds    12
  Secinājumi    14
  Priekšlikumi    15
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Šajā prakses darbā tika analizēti makroekonomiskie rādījumi starp divām ES valstīm – Zviedriju un Latviju. Valstu dati tika salīdzināti 10. gadu laika posmā no 2006. – 2016. gadam. Izpētītie makroekonomiskie rādījumi bija – Inflācija, bezdarba līmenis, IKP, valsts budžeta deficīts un valsts parāds.
2. Krīze, kas ap 2009. un 2010. gadu skāra ES, neizbēgami skāra arī Zviedriju un Latviju un tas ir ļoti labi redzams iegūtajos datos, kā arī ir redzams, ka Zviedrija tam bija daudz vairāk sagatavojusies, jo makroekonomiskajos rādījumos ļoti spēcīgu izmaiņu nebija, kamēr Latvijā var redzēt milzīgu makroekonomisko rādītāju pasliktināšanos.
3. Makroekonomiskie rādījumi, kas tika skarti bija bezdarba līmenis, kas augstākais Zviedrijai bija 8,6%, bet Latvijai 19.5%. Latvijas datu pārsvars ir vairāk kā 2 reizes lielāks nekā Zviedrijai. Kā arī palielinājās Latvijas valsts parāds 2010. gadā ar 47,4% no IKP, kamēr Zviedrija netika īpaši skarta. (Eurostat, 2017)
4. Vislielākais parāds Zviedrijai tika sasniegts 2014. gadā ar 45,2% no IKP, kad arī tika sasniegts zemākais budžeta deficīta punkts, kas ir par 2.2% mazāks nekā Latvijai. (Eurostat, 2017)
5. Visaugstākā inflācijas gada vidējo izmaiņu procentuālā likme Zviedrijai un Latvijai bija 2008. gadā, tikai Zviedrijai bija 3,3%, bet Latvijai 15,3%, kas ir vairāk kā 4 reizes lielāks rādījums nekā Zviedrijai. Šis lielais inflācijas iemesls bija ES enerģijas un ēdiena cenas pacelšana. (Eurostat, 2017)

Autora komentārsAtvērt
Atlants