Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Ciparu fotoaparāts', 1.
  • Konspekts 'Ciparu fotoaparāts', 2.
  • Konspekts 'Ciparu fotoaparāts', 3.
  • Konspekts 'Ciparu fotoaparāts', 4.
  • Konspekts 'Ciparu fotoaparāts', 5.
  • Konspekts 'Ciparu fotoaparāts', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Kā darbojās ciparu fotoaparāts [1]
Ciparu fotogrāfiju stingri nevar salīdzināt ar analogo fotogrāfiju. No tehnoloģiska viedokļa tas ir tuvu video filmēšanai, kura dabū attēlojumu katrā laika momentā.
Vispirms aplūkosim, kā darbojas analoģisks fotoaparāts. Vienkāršota veidā, analoga kamera sastāv no lēcu sistēmas, diafragmas un aizvara. Objektīvā fokusēta gaisma, caurejot diafragmai tajā paša laikā kad aizvars ir atvērts, trāpījās uz gaismas jutīgu plēvi. Foto ķīmisku procesu dēļ, attēlojums „ierakstās” uz plēves un tālāk var būt atjaunota attīstīšanā.
Kaut gan ciparu fotoaparāti no ārīgi izskatās kā analogie, tie izmanto citus darbības principus. Abējas kameras satur lēcu sistēmu, diafragmu un aizvari, bet ierakstīšanas metodes ir pilnīgi atšķirīgas. Ciparu fotoaparāts saglabā informāciju ciparu veidā uz speciālas datu nesējas.

Ciparu fotoaparāta sirds – ir IUS (ierīce ar uzlādēšanas saiti) matrica, paslēpta aiz diafragmas un sastāv no gaismas jutīgas pūsvadītaju elementiem, kuri ir sataisīti no daudzām silīcija diodēm. Kad gaisma sasniedz IUS matricu viņš uzlādē katru no elementiem-pikseļiem individuāli. Tādā uzlāde atbilst elektriskiem impulsiem, un tāda veidā mēs dabūjām ciparveida datus par katra no pikseļiem apgaismojumu. Tā kā nevar ierakstīt informāciju par visu attēlojumu, tad tālāk to pakļauj apstrādei, lietojot speciālu programmatūru priekš zaudētu datu atjaunošanas, un tālāk ierasta uz magnētisko datu nesēju. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants