Priekšstats par konfliktu kā par intrapsihiska fenomenu visspilgtāk ir izteikts psiho dinamiskās pieejās, kuras personību un tās attīstības izpratni balsta uz priekšstata par pretrunām un konfliktiem starp dažādām personības sfērām. Gandrīz visi personības teorētiķi, lai arī pie kādas skolas nepiederētu, uzskata, ka ikvienā personībā darbojas pretējas tendences, kuras var nonākt konfliktā” .
Z. Freida konflikta interpretācija.
Freids bija pirmais, kurš raksturoja cilvēka psihi kā kaujas lauku starp nesamierināmiem instinktiem, saprātu un apziņu. Pēc Freida uzskatiem, cilvēks pastāvīgi atrodas iekšēja un ārēja konflikta stāvoklī ar apkārtējiem un pasauli kopumā. Psihoanalīzē konflikts ir sākotnējā un pastāvīgā pretējo principu, tieksmju, ambivalentu centienu utt. sadursmes forma, kurā atspoguļojas cilvēka pretrunīgā daba. Protams, no visiem iespējamiem konfliktiem, kuri var skart cilvēku, psihoanalīzi visvairāk interesē iekšējais, saukts par „psihisko konfliktu”, kurš ir pastāvīgs, vienmēr klātesošs cilvēka garīgās dzīves elements, kas raksturo nepārtrauktās tieksmju, vēlmju, psihisko sistēmu un personības sfēru sadursmes. Konflikti ir daļa no indivīda iekšējās dzīves, to izcelsme dabiski pavada tā attīstību.…
