2009. gadā par ekonomikas pārvaldības analīzi Elinora Ostroma saņēma prestižo Nobela apbalvojumu. 1,44 miljonus dolārus lielo prēmiju viņa dalīja ar Oliveru E. Viljamsonu (Oliver Eaton Williamson), kas to saņēma par korporatīvo konfliktu risināšanas teoriju. Elinoras darba galvenā problēma ir cilvēku neapzināta resursu izsmelšana pēc to atjaunošanas iespēju robežas. Darbā arī viņa apstrīd vispārpieņemtos uzskatus par kopīpašumus pārvaldīšanu. Elinora pierāda, ka resursus, kurus parasti pārvalda pārsvarā valsts, daudz efektīgāk spēj izmantot juridiskas personas.
Savas dzīves laikā Elinora Klēra Ostroma, neskatoties uz dzimumu diskrimināciju pagājušajā gadsimtā, ir sasniegusi neiedomājamus mērķus. Viņa parādīja, ka ar labestīgu, dāsnu un mērķtiecīgu attieksmi var paveikt jebko. Vairums Ostromas zinātnisko darbu ekonomikā un politikā ir domāti, lai piesaistītu cilvēkus rupēties ne tikai par sevi, bet arī par visiem apkārt, dabu ieskaitot.
…
