Varas definīcijas ir ļoti daudzveidīgas, pierastākā varas izpratne ir tāda, ka vara ir indivīda vai grupas spēja ar piespiešanu vai bez tās ietekmēt citu indivīdu vai grupas rīcību, idejas. Izšķir autoritatīvo varu, kas balstīta uz autoritāti, un koercitīvo varu, kuras pamatā ir piespiešana, spaidi. Aplūkojot varu no franču filozofa Mišela Fuko (1926 — 1984) skatupunkta, to var saprast arī kā cilvēku vai cilvēku grupas savstarpējās attiecības, kur vara ir vērsta nevis no augšas uz leju, bet gan nemitīgi mainās, varai nav konkrēta centra, indivīds atrodas varas “tīklā”. Šādu varu cilvēks vai cilvēku grupa nejūt — tā ir vara, kas nosaka mūsu rīcību noteiktā sabiedrībā ar tās normām, aizliegumiem. Cilvēks ir noteikta laikmeta produkts, kurš nespēj iziet ārpus raksturīgajam pasaules skatījumam. “Vara ir parādība, kura cirkulē, tai ir ķēdes reakcija...Vara funkcionē, darbojas tīklveidīgi, un tās tīklos indivīdi ne tikai riņķo, bet vienlaicīgi pakļaujas un pielieto varu, tie nav vienīgi nekustīgi mērķi, tie vienmēr ir vienotājelementi...Īstenībā tas, ka ķermenis — kustības, runa, vēlmes tiek identificētas kā indivīdi, jau ir pirmā varas izpausme. Vara īstenojas caur indivīdu, kuru tā radījusi”1
No kurienes radusies vara? Arī šeit valda dažādi viedokļi.…
