Apgaismības laikmeta reālisms.
Terminam stils (no grieķu valodas stylos - rakstāmais irbulis) ir vairākas nozīmes, un tas tiek lietots visās mākslas nozarēs un arī dažādās dzīves jomās. Valodniecībā ar šo jēdzienu saprot valodas savdabības, tās īpatnības. Literatūrzinātnē stila jēdzienam ir plašāka nozīme. S t i l s ir visu to idejiski māksliniecisko īpatnību vienība, kas atklājas visā rakstnieka radošās darbības procesā. Stilu veido visi galvenie mākslas darba elementi: idejiski tematiskais saturs, tēlu sistēma, kompozīcijas savdabības, to skaitā arī sižeta veidojums, valoda un tās īpatnības. Tā kā valoda ir vienīgais rakstnieka izteikšanās līdzeklis, tāpēc arī tā šajā vienotajā stila veselumā ieņem ļoti nozīmīgu vietu.
Apgaismības laikmeta reālisms. Cīņā ar klasicisma literatūras ideālistiskajām tendencēm veidojas apgaismības laikmeta reālisms, kura pārstāvji izsaka jaunās, revolucionārās buržuāzijas ideālus. Viņi nesavtīgi cīnās par vispārēju labklājību, tic, ka pēc feodālisma žņaugiem visā pasaulē uzvarēs patiesi demokrātiska valsts iekārta, kur valdīs brīvība, brālība, vienlīdzība. …
