Vairums plastmasu ir izgatavotas no ķīmiskajām vielām, kas iegūtas no naftas.
Plastmasas ir polimēru veids.
1907.gadā L. Bākelands izgudroja pirmo sintētisko plastmasu- bakelītu.
Plastmasa var būt :
Cieta vai lokana;
Krāsojama, veidojama;
Labs elektroizolācijas materiāls;
Izturīga pret ķīmisko iedarbību;
Termoplastiska – sildot kļūst mīksta;
termoreaktīva – sildot kļūst cietāka.
Plastmasas pārstrādes metodes :
otrreizējā pārstrāde;
ķīmiskā destrukcija (hidrogenizācija, glikolīze, pirolīze, sintētiskās gāzes ieguve);
sadedzināšana (sadedzinot 1 kg polimēra iegūst tikpat daudz kaloriju kā sadedzinot 1 kg naftas);
destruktīvā ekstrūzija (iegūst zemmolekulārus produktus – eļļas, vaskus, smērvielas, u.c.).
Pasaulē plaši izmanto aptuveni 100 dažādu veidu plastmasu. Populārākie ir: polietilēns - PE, polietilēntereftalāts – PET, polipropilēns – PP, polistirols – PST, plovinilhlorīds - PVC u.c. …
