1. Izglītības sistēmu vispārīgais raksturojums
Vācijas augstākās izglītības sistēmā lielākā daļa izglītības iestāžu ir valsts, bet pastāv arī atsevišķas privātās skolas, kam, lai varētu īstenot studentu apmācību, no valsts jāsaņem darbības licence tāpat kā tas ir Latvijā. Augstākās izglītības programmas tiek finansētas no augstskolu līdzekļiem gan Vācijā, gan Latvijā.
Augstākās izglītības iestādes Vācijā vairākās kategorijās un tās būto sekojošas:
• Universitātes (Universitäten) un ekvivalentas augstākās izglītības iestādes – tehniskās universitātes un augstskolas (Technische Universitäten / Technische Hochschulen), vispārējās universitātes (Universitäten - Gesamthochschulen), pedagoģiskās augstskolas (Pädagogische Hochschulen) u.c.
• Mūzikas un mākslas koledžas (Kunsthochschulen, Musikhochschulen).
• Augstākās profesionālās skolas (Fachhochschulen), tostarp administratīvās augstskolas (Verwaltungsfachhochschulen) un dažādu uzņēmumu mācību centri.
Savukārt Latvijā tās tiek iedalītas sekojoši:
• Akadēmiskā augstākā izglītības pirmais posms;
• Akadēmiskās augstākās izglītības otrais posms;
• Profesionālā augstākā izglītība, ko iedala divos viedos – universitātes tipa un neuniversitātes tipa.
Galvenais Vācijas augstākās izglītības princips ir akadēmiskā brīvība – tā ir sistēma, kas katram studentam ļauj patstāvīgi noteikt sarakstu ar apgūstamajām disciplīnām, kuras būs viņa diplomā.…
