Šajā stāstā tiek pastāstīts par kādu notikumu manā dzīvē, nevis parastu, bet īpašu, kā arī par to, kas man dzīvē liekās svarīgs, lai to vienmēr atcerētos, un nekad neaizmirstu. Katra cilvēka dzīvē ir daudz un dažādi neaizmirstami mirkļi, kurus ir vērts atcerēties, vai arī gribot tos nespēj aizmirst, bet, manuprāt, visi labie sīkumi arī ir jāatceras, jo šīs atmiņas reizēm dzīvē ļoti, ļoti noder!
Notikums par ko pastāstīšu, atgadījās manā bērnībā. Man bija tikai 8 gadiņi, biju vēl mazs un drosmīgs, bet kā jau visiem maziem bērniem, reizēm sanāk baidīties dažādu iemeslu dēļ. Tātad, ārā laiciņš ir labs, spīd saule, kokiem pamazām sāk krāsoties lapas, ir vasaras beigas. Dodos ar vecākiem un māsīcu uz purvu lasīt dzērvenes. Purvs atradās apmēram 30 kilometru attālumā no mājām. …
