Izmeklējot ar epilepsiju slimojošus bērnus, konstatēts, ka viņiem febrīlo krampju lēkmes ir bijušas ilgstošas, fokālas, ar tendenci atkārtoties (komplicētas), agrīnas (sākušās jau zīdaiņa vecumā).
Augsta riska pakāpe epilepsijas attīstišanās prognozē ir, ja bērna neiroloģiskajā anamnēzē ir CNS bojājumi, vecums no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem, krampji ir fokāli, ilgums > 15 min., pēc lēkmes ir parēze, lēkmju skaits diennaktī ir 2 un vairāk reizes, febrīlie krampji atkārtojas vairāk nekā 4 reizes, ģimenes locekļu anamnēzē ir febrīlie krampji vai epilepsija. Sekojošas epilepsijas risks ir 2 – 3% gadījumu pēc vienkāršiem febrīliem krampjiem, 10 – 12% pēc komplicētiem krampjiem.
Ja febrīlie krampji pirmo reizi konstatēti bērnam, kas ir vecākas par sešiem gadiem, neprovocētas epilepsijas lēkmes vēlāk atkārtosies 16%.
Bērniem prevalē parciālās lēkmes, spazmas, tipiskie un atipiski absansi, miokloniskās, toniskās, atoniskās, kloniskās un toniski kloniskās lēkmes; pusaudžiem parciālās, miokloniskās, ģeneralizētas toniski – kloniskās, reti absansi.
…
