Kopš 1990. gada vidus, kad krūts vēzis bija pasludināts par „desmitgades slimību”, ziņas par krūts vēža novēršanu, atklāšanu un ārstēšanu dominēja populārajos medijos. Aptuveni desmitgades beigās, viens žurnāla izdevējs saskatīja izdevību finansēt sieviešu demogrāfisko slimību apkalpošanu, kā arī veselības apgādātājus, kas ir saistīti ar krūts vēzi un to ārstētājiem.
Metode. Žurnāli bija apsvēruši dažādas perspektīvas, kā pētnieki bija adresējuši praktiski sarežģītas periodiskas produkcijas, sadalījumus un patēriņu.
Redaktora formula un filozofija. Tas ir svarīgi formulēt žurnāla pētīšanu kontekstā ar izdevēja, kurš to uzsāka.
Populārajā sfērā notikušās vēža lekcijas demonstrē, kādēļ atklāts skats uz vēzi var nebūt pievilcīgs reklamētājiem. Fahnestoks (Fahnestock) apsprieda retorisku rīcību, lai raksturotu zinātniskus faktus sabiedriskam patēriņam. Bieži Fahnestoks atklāja, ka „pakalpīgs” populārās auditorijas zinātnisks pētījums rakstniekiem nav tikai valoda un stils, caur kuru tāda informācija parasti tiek nodota, bet arī nozīme un pētījumu atklājumu jēga. Iespējams, tādēļ, ka viņi ir izplatījuši interešu tematus lielai auditorijai, populāriem lekciju rakstniekiem bieži nepareiza informācija paredz optimistiskāku zinātnisko datu lasīšanu, nekā ir apgalvots.
Organizēšanas, kultūras un ideoloģiskas ietekmes uz redaktora lēmumu veidošanas stratēģiju.
…
