Viens no izcilākajiem Nikolaja Mjaskovska skaņdarbiem un arī viena no nozīmīgākajām parādībām krievu – padomju mūzikā ir viņa pēdējā – 27 simfonija, kas uzskatāma par sirmā meistara „Gulbja dziesmu”.
Simfonijas dziļi filozofiskā mūzika valdzina savu lielo izteiksmību un melodiskumu. Tomēr vienlaikus šajā darbā valda visaugstākā vienkāršība. Tieši meistarības un vienkāršības apvienojums rada simfonijas specifiku. 27 simfonija pieder pie dziļi saturīgiem simfonisma paraugiem, kur subjektīvā un objektīvā satura sintēze sasniegusi vislielāko organisko apvienojumu. Liriskas pārdomas, vietām dziļas skumjas, bet arī enerģiska straujuma pilna mūzikas stihija rada šā darba tēlu daudzveidību.
Simfonija veidota kā trīsdaļīgs cikls. Pirmās daļas dramatiski aktīvo galveno partiju sagatavo pārdomu rakstura lēnais ievads, tās tēlu loku papildina gaišā, skaidrā blakuspartija.
Poētiskā otrā daļa turpina un attīsta pirmās daļas blakuspartijas tēlu sfēru. Vidusposmā dzimst sāpju pilni kontrastējoša rakstura tēli.
Trešajā daļā apvienotas strauja skerco un fināla funkcijas, paužot cilvēku neizsīkstošo enerģiju un cīņas sparu.…
