Šī recenzija būs par Gaļinas Poliščukas teātri „Spītnieces savaldīšana ”. Manuprāt,šis teātris ir par divu cilvēku attiecību kārtošanu mīlestības ziņā kur šī „spītniece” mēģina atturēties no savām jūtām. Šī tēma varētu būt aktuāla , ja vien režisore nebūtu tik ļoti centusies to pārveidot mūsdienīgā variantā, kur ik pa brīžiem pazūd apjausma kas tagad notiek. Skatoties uzvedumu var saprast kad darbība norisinās Itālijā viduslaikos. To nojaust palīdz Skatuves dekorējumi, personāžu apģērbi, mūzika un dialogi. Manuprāt, attēlotais izrādē īpaši nesaskan ar to kas notiek mūsdienās, tas varētu būt tāpēc ,ka šī izrāde ir pārāk izmainīta no oriģināla. Mūsdienās nekas tāds nevarētu notikt, jo ir pavisam citas ētiskās un sabiedrībā pieņemtās normas.
Pati izrāde sākas ar to kad vīrietis melnā uzvalkā sāk spēlēt trompeti. Tā 16. gadsimtā cilvēks no teātra brīdināja publiku par izrādes sākumu. Pēc tā jau varēja pateikt kurā laikā notiks visa darbība. Nākamā spilgtā darbība ir kad bezpajumtnieku ,kurš sākumā guļ atkritumu konteinerā, apģērbj uzvalkā un nosēdina 1. balkonā. …
