Savu kvanititatīvo pētniecisko darbu veikšu par jautājumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām un konkrēti ar indivīda tiesībām uz savu attēlu. Jautājums ir aktuāls vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, aizvien plašākām kļūstot tehnoloģiskajām iespējām, aizvien vieglāk ir aizskart citu personu privātās intereses un privātās dzīves jomas. Otrkārt, pēdējo gadu laikā, aizbildinoties ar vārda brīvību, nereti žurnālisti ļoti rupjā veidā pārkāpj indivīdu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tas savukārt liek nodefinēt kritērijus, cik tālu katra indivīda tiesības uz privāto dzīvi ir publiskojamas, kādas iestādes vai organizācijas ir tiesības jebkādu informāciju publiskot, kādu mērķu vadītai ir jābūt šai publiskošanai un kādā apjomā informācija, kas vienlīdz skar gan indivīda, gan arī visas sabiedrības intereses ir publiskojama un kādā apjomā paturama noslēpumā. Pētnieciskā darba sagatavošanās procesā iepazinos ar ļoti līdzīgu pētījumu, kas Latvijā ir veikts 2005. gadā un apkopo tieši sabiedrības viedokli par indivīda attēlu publiskošanu. Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā pilsoniskā apziņa Latvijā ir ļoti strauji attīstījusies un šiem jautājumiem ir pievērsta plašāka uzmanība, savā anketā apzināti esmu iekļāvis vairākus jautājumus, kas ļautu salīdzināt manus iegūtos rezultātus ar 2005. gadā veiktā pētījuma rezultātiem. Tāpat, arī savā pētījumā uzsvaru likšu tieši uz sabiedrības viedokļa par indivīdu attēlu publiskošanu apzināšanu. Savā pētījumā izmantošu savu paziņu loku.
Pētījuma objekts ir sabiedrības viedoklis par jautājumiem, kas saistīti ar indivīda privātās un publiskās dzīves publicēšanu masu saziņas līdzekļos.…
