1.Literāra darba saturu veido stāsts par Latviešu bēgli Amerikā, tēla cīņa ar sevi un savu būtību. Stāstā attēlota 32 gadus vecas sievietes cīņa par savu nākotni no diviem pilnīgi atšķirīgu tēlu skatu punktiem.
Tekstā apspēlētās problēmas, galvenokārt, ir iekšējas. Piemēram, spilgti attēlota ir galvenā varoņa cīņa ar sevi, bailes attīstīties un skatīt pasauli ar atvērtām acīm. Centieni sev ieskaidrot, ka nekam nekad nav jēgas. (Ik dienas es atkārtošu spēku vārdus, patstāvīgi un mūžam atcerēšos, ka nekam nav jēgas, ka šī pasaule ir brīnišķīga tieši tāpēc, ka es zinu, ka nekam nav jēgas.)
Otrā galējībā aiziet varoņa vēlme izbaudīt visu, ko vien pasaule spēj sniegt, šādā veidā apslāpējot sevī gan bailes no neziņas un vientulības, gan bailes mirt, neizjūtot visas iespējamās un neiespējamās emocijas. (Es negribu ievelties kādā siltā, mīkstā zemes dobumā un gulēt, un gaidīt, kamēr apaugšu ar ikdienas ieradumu. Gribu velties ritēt, lidināties pa zemes virsu, gribu visam pieskarties un visu sajust.)
Kā problēmu var arī noraksturot ģimenes attiecību veidošana, kuras stāstā arī ir atveidotas, kā divas galējības. Ja vienās valda sava veida uzticība, bet reizē noslēgtība, tad otrās ģimenes attiecībās ir haoss, neuzticība un vēlme pēc varas un kontroles. …
