KRAMPJU cēlonis var būt dažādas nervu sistēmas slimības (encefalīts, meningīts, trauma, audzējs, smadzeņu asinsrites traucējumi u.c.), saindēšanās (urēmija, saindēšanās ar strihnīnu, kordiamīnu u.c.), vielmaiņas traucējumi u.c.
Vispārēju KRAMPJI rašanos var veicināt arī strauja t maiņa. Dažreiz KRAMPJI rodas atsevišķās rokas muskuļu grupās pēc ilgstošas profes. pārpūles, piem., vijolniekiem, pianistiem, mašīnrakstītājām, drēbniekiem. KRAMPJI dažreiz rodas arī histērijas slimniekiem; tie sevišķi raksturīgi epilepsijas slimniekiem. KRAMPJI var būt kloniski un toniski. Kloniskajiem KRAMPJIEM raksturīga strauja, atkārtota muskuļu saraušanās. Intensīvus kloniskos KRAMPJUS loceklī vai visā ķermenī sauc par konvulsijām. Toniskie KRAMPJI ir lēnāki, ilgstošāki.
KRAMPJI var būt vienā muskulī vai muskuļu grupā un daudzās muskuļu grupās. Lai likvidētu KRAMPJUS, jāārstē slimība, kas tos izraisa. Lieto arī dažādus pretkrampju līdz. Profes. KRAMPJU gadījumā jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms; lieto vispārspēcinošus un nomierinošus līdz., fizikālas procedūras, ārstn. fizkultūru.…
