Gleznas galvenais tēls,- sieviete ir ar muguru pret skatītāju. Tas ir Frīdriham raksturīgs stils, attēlot tēlus pagriezušos ar muguru pret pasauli, tiek uzskatīts, ka šādā veidā autors parāda pats savu būtību, attieksmi pret apkārtējām lietām, savu nespēju iekļauties laika vienmuļajā gājumā. (Tas novērojams arī gleznā „Ceļinieks virs miglas jūras”). Glezna satur vēl citas romantismam raksturīgas iezīmes, piemēram, sievietes norobežošanās ļauj noprast,ka iespējams viņa kavējas pagātnes atmiņās, filosofiskās pārdomās par pasaules plašumu, cilvēka niecīgumu tās priekšā. Kā jau visi romantisma darbi, arī šis nes emocionālu vēstījumu. Lai arī glezna šķiet mierpilna un apcerīga, tā pakļauj skatītāju eksistenciālu pārdomu virknei.
Šo gleznu izvēlējos tādēļ, ka man ļoti patīk Frīdriha daiļrade kā tāda, un šī piesaistīja uzmanību ar savu personiskumu, kā arī apbrīnojama šķiet brūnās krāsas daudzveidība,smalkās nianses.
…
