Karpālā kanāla sindroms - rehabilitācija

Karpālais kanāls (tunelis) ir veidojums plaukstas pamatnē, caur kuru iet saliecējcīpslas un vidusnervs. Vietā, kur plauksta piestiprināta apakšdelmam, kaulus kopā satur saites, locītavas, locītavu somiņas. Viena no galvenajām saitēm,kas satur plaukstas locītavu, ir saite, kas stiepjas pāri plaukstas pamatnes iekšpusē. Tā ir stipra un masīva, bet kā jebkura organisma sastāvdaļa,kas pakļauta pārliekai ietekmei – aukstumam, mitruma, skābēm, fiziskai slodzei – tā, izmainās. Organisms savukārt milzīgai slodzei vai ārējai iedarbībai pakļauto saiti stiprina –tā kļūst biezāka. Šad tad tā kļūst biezāka arī no iekaisuma un saaugumiem, taču lielākoties no smaga darba, kas jāveic, piemēram, slaucējām, ar rokām ik dienu izslaucot vairākas govis. Karpālā tuneļa sindroms izplatīts arī zvejniekiem, kas ar kailām rokām velk tīklus, sievietes, kuras diendienā lāpa tīklus, tālbraucējiem, autovadītājiem, traktoristiem, arī rūpnīcu strādniekiem, kas ikdienā strādā ar ķīmiskām vielām vai noslogo pirkstus vērpjot, bet var būt tiem, kas strādā pie datora, kā arī jebkuras citas profesijas pārstāvjiem, kuriem ir vienveidīgas rokas kustības darbā. Zem šīs saites, ko dēvē par karpālo tuneli, stiepjas divi lielākie nervi, bet galvenais- mediānais jeb vidusnervs. Ja šī vieta iekaist, rodas saaugumi vai saite sabiezē, tunelis sašaurinās, nospiežot nervu un mazos asinsvadus, kas baro nervu. Slimības, traumas ,pārpūle vai ilgstošas vienmuļas kustības var izraisīt nerva saspiedumu. Tas izraisa tirpšanas sajūtu pirkstos, sāpes un traucētas plaukstas funkcijas ar muskuļu izdilumu. Sākotnēji var palīdzēt pretiekaisuma medikamenti vai šinas, bet ja tie nelīdz, jāveic operācija. Operācijas laikā tiek izdarīts neliels grieziens delnas pamatnē, lai samazinātu spiedienu karpālajā kanālā. Operācijas rezultāti atkarīgi no laika, cik ilgi nervs bijis saspiests.