-
Saule latviešu mitoloģijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Saules pienākumi un darbība | 3 | |
| Saules izskats | 3 | |
| Saules simbolika | 4 | |
| Saules darbības vieta | 5 | |
| Saules attiecības ar citām būtnēm un cilvēkiem | 5 | |
| Ticējumi, dziesmas un mīklas par Sauli | 6 | |
| Tautasdziesmas par Sauli | 9 | |
| Izmantotā literatūra | 10 |
Saules pienākumi un darbība
Saule latviešu mitoloģijā ir dabas dievību galvenais tēls. Tā ir pieskaitāma pie debesu, dabas un kosmosa dievībām. Ir neskaitāmas tautasdziesmas kurās pieminēti Saules pienākumi, darbi un saimnieciskā dzīve. Tā attēlota kā bagātas debesu sētas saimniece, kuras ikdienas dzīve īpaši neatšķiras no lauku sētas saimnieces ikdienas. Savā Debesu sētā Saule bija daudzu sievišķīgu darbu darītāja. Senie latvieši Sauli uztvēra un mīlēja kā otru māti, tāpēc bieži tā bija kā bāreņu un nevarīgo aizstāve. Dainās Saule ir sildītāja un žēlotāja, dzīvības uzturētāja, kas sekmē auglību, ražību un gādā par siltumu.
Tāpat dainās apdziedāta Saules plašā radu saime - Saules tēvs, Saules māte, Saules māsas, Saules brāļi, Saules bērni, Saules dēli, Saules vedeklas, arī Saules kalponītes.
Tā visu redzēja un dzirdēja. Saulei nācās arī daudz ietekmēt un vadīt. Tās kontrolē atradās zvaigznes, mēness un visa dzīvā radība uz zemes tai skaitā arī cilvēks.
Saules godināšanai un pielūgsmei tiek rīkoti arī īpaši svētki, tie ir visi saulgrieži, no kuriem Līgo svētki tradicionāli ieņem galveno vietu. Tie ir seni latviešu svētki, kas notiek katru gadu 23. jūnijā - vasaras saulgriežu naktī.
…
Darbā apskatīta saule seno latviešu dzīvē un folklorā kā antropomorfiska būtne. Darbā ir apkopotas tautasdziesmas, ticējumi un dziesmas. Aplūkotas arī saules zīmes, simboliskā nozīme u.t.t.
