Filma tiek izlaista, kad notiek Itālijas autorkino triumfs. Filmā ir režisora rokraksts. Mikelandželo Antonioni koncentrējas uz varoņu domām un sajūtām, kā arī var ievērot filmā, ka visas filmas gaitā pašam skatītājam ir daudz jādomā un tikai pašās beigās varoņi izsaka savas sajūtas un emocijas, ko režisors stāsta gaitā centās atainot to ar ikdienas darbībām.Filmā ir arī daudz simbolu, kas ir arī viens no Eiropas modernisma iezīmēm. Ļoti bieži tiek atspoguļoti logi, caur kuriem varoņi skatās, kas notiek, taču bieži vien var redzēt savu atspulgu, ko spilgti var ievērot epizodē, kur dārza ballītē Džovanni skatās caur stiklu uz Valentīnu, taču stiklā var redzēt Džovanni atspulgu, pašu Džovanni nevar redzēt un aiz stikla ir Valentīna, kura spēlē spēli uz grīdas. Epizodē, kur Džovanni stāv uz sava balkona un gaida Lidiju, vinš redz pretī mājas logā vīrieti kurš pīpē un viņiem veidojas acu kontakts. Logi filmā simbolizē iespējams to novērošanu un skatījumu nākotnē un sevī. …
