Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 1.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 2.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 3.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 4.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 5.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 6.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 7.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 8.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 9.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 10.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 11.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 12.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 13.
  • Konspekts 'Īzaks Ņūtons', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Jaunajos laikos tik apbrīnotie un tik daudz slavinātie domātāji – Koperniks (1473 – 1543), Galilejs (1564-1642), Keplers (1571-1630) un Ņutons (1643-1727) – ir bijuši dabas zinātnes varoņi un ar saviem lieliskiem sasniegumiem vēl vairāk atstājuši vēsturi ēnā, jo pēdējā nevar uzrādīt tādus brīnišķīgus panākumus, kādu apžilbinoša gaismā gavilēja toreizējā Vakareiropa.
Matemātika dzimusi no praktiskām skaitīšanas un mērīšanas vajadzībām. Tīri teorētiskās matemātiskas sākumi un svarīgās pamatlīnijas atrodamas jau sengrieķu domāšanā. Jaunajos laikos ir radies viens no visgrandiozākiem matemātikas sasniegumiem, var teikt – viens no tās vislielākiem triumfiem – infinitezimalās metodes jeb bezgalīgi mazo lielumu analīzes atklājums, kuru viens no otra pilnīgi neatkarīgi veikuši divi lieli domātāji: anglis Ņūtons (1727) un vācu domātājs Leibnics (1716). Tikai pateicoties tādam tīrās matemātikas atklājumam kļuva iespējama mehāniskas attīstība.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants