Rūdolfa Blaumaņa novele „Salna pavasarī” sastāv no divām daļām: „Ziedi” un „Salna”. Pirmajā daļā Blaumanis attēlo ievu ziedēšanas laiku, kas precīzi sasaucās ar Andra iekšējām izjūtām. Viņš ir iemīlējies, bildina Lieni un saņem jāvārdu. Otrajā daļā rakstnieks salnu asociē ar bagātā kaimiņu māju saimnieku Mālnieka ierašanos Vanagos, lai bildinātu Lieni, kā arī ar Andra izmisumu un bēdām. Šie daļu virsraksti un dabas ainavas palīdz rakstniekam spilgtināt un padziļināt cilvēka pārdzīvojumu. Pretstats ir saredzams pašā noveles nosaukumā. Pavasaris ir gaisma, siltums, dzīvības un prieka gadalaiks. Salna, gluži pretēji, ir saltums, sastingums.
Psiholoģiskais reālisms priekšplānā izvirsa indivīda personiskos pārdzīvojumos. Novelē šis indivīds ir Liene. Viņa ir jauna meitene, kalpone Vanagos. Šajās mājās strādā arī puisis vārdā Andrs. Starp viņiem ir manās savstarpējas jūtas, tiek runāts par precībām. Bet tad notikumi tiek pavērsti citā gultnē. Vanagu mājās ierodās Mālnieks, kurš vēlas ņemt Lieni par saimnieci savās mājās. Viņš ir vecs vīrs, atraitnis, bez bērniem, bet ar lielu mantu. Šajā brīdī ir redzami Lienas psiholoģiskie pārdzīvojumi, viņai ir jāizvēlās starp jauno un tīkamo, bet nabago Andri, vai gluži pretēji bagāto, bet veco un neglīto Mālnieku.…
