Santjāgo, sirms, varens vīrs un cildens zvejnieks. Bet vai tās ir viņa vienīgās portreta un
rakstura īpašības? Protams, ka nē, tādēļ šajā darbā aplūkošu, manuprāt, dažas viņa nozīmīgākās portreta un rakstura īpašības- gudrību, izturību un pacietību, cildenumu!
Patiesībā, sirmā zvejnieka portretu E. Hemingvejs attēlojis ļoti niecīgi, tikai norādot, ka
Sanjāgo bija vecs un sirms, kā arī minējis to, ka Sanjāgo kreisā roka nav bijusi tik spēcīga kā labā. Par to var pārliecināties šādā citātā: “Kāpēc es neesmu nācis pasaulē ar divām kārtīgām rokām?” Lai gan vecā vīra portrets stāstā ir aprakstīts nedaudz, taču tas tikai izceļ vecā vīra rakstura īpašības un cīņu ar zivi; liek lasītājam pašam veidot savu zvejnieka tēlu.
Pilnīgi droši varu teikt, ka vecais vīrs bija ļoti gudrs. Pirmkārt, to var novērot viņa cīņā ar
vareno zivi- vīrs zināja, ja zivs dosies pa straumi, tad viņa būs nogurusi, kā arī ja zivs sāks lēkt, tad tā vairs nespēs dziļu ienirt un būs laiks zivs nogalināšanai. Viņa spējas bija tik augsti attīstītas, ka “viņam pat nevajadzēja kompasu, lai noteiktu pareizo virzienu, viņš to juta pēc vēja un buras izliekuma”. Ļoti loģiskas, gudras un saprotamas ir vecā vīra atziņas, kuras paskaidro gan viņa paša dzīvi, gan zivi, gan apkārtējo dabu. …
